Skolas vēsture

Zemāk var iepazīties ar īsu skolas vēsturi, bet ja vēlaties iedziļināties tā kārtīgāk, tad laipni lūgti iepazīties ar daļu no Ivetas Sproģes maģistra darbu, kurā viņa apskata Ogres mūzikas skolas vēsturi.

2001 - 2010

 

 

 

Notikumiem bagāti bijuši arī nākošie 21. gadsimta pirmie divi gadi. 2001. gada februāra sākumā notika Ogres mūzikas skolas 40. jubilejas koncerti. Svētkos ar Kultūrizglītības centra Atzinības rakstiem tika apbalvoti ilggadējie pedagogi: Raisa Ševšeļova, Gunta Freimane, Adele Baltā un Līga Dziedātāja, bet LR Kultūras ministrijas Atzinības rakstu saņēma Guntis Pļavnieks un Dimitrijs Grozovs. 19. februārī mūzikas skolas audzēkņi koncertēja Vācijas Bundestāga delegācijai Vācijas vēstniecībā Rīgā. Jaunas vēsmas Ogrē ienesa klavieru nodaļas vadītājas Guntas Freimanes lolojums – Amerikas klaviermūzikas festivāls, kas tika rīkots sadarbībā ar Latvijas klavierspēles skolotāju asociāciju. Festivālu, kurā piedalījās 24 mūzikas skolu 3. – 8. klašu audzēkņi no visas Latvijas, ar savu klātbūtni pagodināja ASV vēstnieks Latvijā – Viņa Ekselence Džeimss Hovards Holmss, kā arī Ints Siliņš, bijušais ASV vēstnieks Latvijā.

2001. gadā valsts konkursa 3. kārtā atzinības rakstu ieguva Anetes Kalniņas flautas klases audzēkne Agnese Kuksa, vecāko klašu koris ieguva sudraba medaļas diplomu 8. starptautiskajā bērnu koru konkursā Budapeštā (Ungārija), bet 2002. gada aprīlī – koncertēja Madridē. Savukārt Lielbritānijas klaviermūzikas festivālu (2002), kurā piedalījās audzēkņi no 12 mūzikas skolām, ar savu klātbūtni pagodināja Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Stīvens Nešs un festivāla patronese – Saeimas deputāte Vaira Paegle. 2002. gada vasarā Ogres mūzikas skolu un tajā notiekošo starptautisko jauno mūziķu nometni ar savu klātbūtni pagodināja arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Jāatzīmē, ka kultūrizglītība Latvijā pēc neatkarības atgūšanas pastāvēja tikai de facto, – de jure tās darbību regulēja Izglītības likumā definētā interešu izglītības sadaļa. No 2002./03. m. g. republikas mūzikas skolas beidzot ieguvušas tām sen pienākušos statusu – profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kurās pianisti, stīdznieki un koristi mācās 8 gadus, bet akordeona, pūšaminstrumentu, sitaminstrumentu un ģitāras klases audzēkņi – 6 gadus.

Ogres mūzikas skolā tiek licencētas šādas izglītības programmas: kora klase, klavierspēle, vijoļspēle, čella spēle, akordeona spēle, ģitāras, flautas, klarnetes, saksofona, mežraga, trompetes, trombona, tubas, sitaminstrumentu spēle. Blakus individuālajām nodarbībām grupu nodarbībās audzēkņi apgūst mūzikas teoriju un kolektīvās muzicēšanas prasmes ansambļos, orķestros, koros.

No 2002./03. līdz 2007./08. m. g. skolas audzēkņi piedalījušies koncertā Talants Latvijai Latviešu biedrības namā, bet klavieru klases audzēkņi ir vairakkārt uzstājušies koncertzālē Ave Sol. Savukārt skolas kamerorķestris viesojies Nīderlandē, kur kopā ar Hengelo mūzikas skolas orķestri ierakstījis albumu (2005). Ar koncertiem Ogres mūzikas skolas zālē atzīmētas gan pedagogu Guntas Trasūnes, Ilonas Ludikas un Maijas Bogdanovas jubilejas, gan skolas direktora Gunta Pļavnieka 60 gadu jubileja un skolas kamerorķestra darbības desmitgade (2003). Ogres mūzikas skolā tika rīkots Vidzemes reģiona mūzikas teorētisko mācību priekšmetu skolotāju seminārs, kurā atklātās stundas ar Ogres mūzikas skolas audzēkņiem vadīja gan JVLMA profesore Ilma Grauzdiņa, gan Ogres mūzikas skolas pedagoģe Gunta Goiževska (2004).

2005. gadā ar vairākiem koncertiem tika atzīmēta skolas 45. jubileja, un ar klavierspēles skolotājas Tatjanas Januševskas iniciatīvu tika aizsākta jauna tradīcija – skolas pedagogu, darbinieku un viņu bērnu un mazbērnu koncerti Savējie savējiem. Savukārt klavieru nodaļa, turpinot iesāktās tradīcijas klaviermūzikas repertuāra paplašināšanā, organizēja japāņu komponista Jošinao Nakadas skaņdarbu konkursu. 2006. gadā P. Čaikovska klaviermūzikas izpildītāju konkursā ar labiem rezultātiem uzstājās Irēnas Ignatānes audzēkne Liene Griķīte, bet kamermūzikas konkursā Mārupē 3. pakāpes diplomu klavieransambļu grupā saņēma Tatjanas Januševskas audzēknes Ieva Anna Bukolde un Ilze Skarbule, kura P. Čaikovska klaviermūzikas izpildītāju konkursā bija ieguvusi 3. vietu (2004).

Latvijas mūzikas skolu audzēkņu jaunrades valsts konkursā atzinību saņēma Vinetas Līces kompozīcijas klases audzēkņi Juliāne Oppelte un Vadims Petrovs (2004), bet starptautiskajos jauno komponistu konkursos Tallinā atzinības rakstu saņēmis Raitis Viļumovs, savukārt Zane Briška un Lelde Maija Līce – gan atzinību, gan 3. vietu (2005., 2006.). Valsts konkursos atzinību saņēmusi Maigoņa Makara saksofona spēles audzēkne Alīna Kiškurno (2005), bet 3. vietu ieguvis Natālijas Čuriļinas akordeona spēles audzēkņu ansamblis – Jeļizaveta Kazanceva, Viktorija Judicka un Hermanis Čuriļins (2007).

Pirmos nozīmīgākos panākumus – 2. vietu Ogres rajona skolu koru skatē un pirmās pakāpes diplomu Pirmajā Latvijas izglītības iestāžu 2. – 4. klašu koru salidojumā Tauriņu balsis Tukumā 2006. gadā ieguva 2. – 4. klašu koris diriģentes Gunitas Bičules vadībā. Savukārt Līgas Dziedātājas vadītais mūzikas skolas vecāko klašu koris Cielaviņa ieguvis augstākās pakāpes diplomu Starptautiskā mūzikas konkursā Beļģijā (2004), uzstājies garīgās mūzikas koncertā Borges baznīcā Norvēģijā (2002./03. m. g.), kā arī Klamāras pilsētā Francijā (2006) un Somijā (2007).

“Esot tālu no mājām, tā pa īstam sākam apzināties Latviju, jo kaut ko novērtēt var tikai vai nu ar attāluma, vai ar laika distanci. Ja vēl klāt nāk apziņa, ka mūsu, latviešu, kora dziesma pasaulē tiek atzīta un cienīta, un tas ir daļēji arī mūsu nopelns, tad tas jau ir ceļš uz pilnību”, atzīst Līga Dziedātāja, kuras gatavoto etnogrāfisko kokļu skaņas kora klases audzēkņu izpildījumā bagātinājušas koncertus gan Latvijā, gan ārpus tās.

No 2007./08. m. g. Ogres mūzikas skola ir Vidzemes reģiona mūzikas skola, kuras metodisko mācību darbu koordinē Cēsu mūzikas vidusskola. Otrajā Jēkaba Graubiņa jauno pianistu konkursā Līvānos diplomu ieguva Elgas Klipas audzēkne Laura Pļavniece (2008), bet pirmajā sitaminstrumentu spēles valsts konkursā Cēsīs 2. vietu ieguva Modra Krūmiņa audzēkņi: Kristiāns Kārkliņš (jaunākajā grupā), Artūrs Lazdiņš (vidējā grupā) (2009). Ogres mūzikas skolā notika pirmais Cēsu reģiona konkurss kora klašu audzēkņiem solodziedāšanā (2009), kura patrons bija LR Valsts prezidents Valdis Zatlers. Valsts konkursā solodziedāšanā 3. vietu finālā ieguva Gita Rebeka Dirveika (vokālā pedagoģe Gunita Bičule). Viņa arī – 1. vietas ieguvēja VI Jauno vokālistu konkursā Dziedu Dievmātei Aglonā un Rīgas Kultūras un mākslas centra Mazā Ģilde rīkotajā bērnu un jauniešu vokālistu konkursā Putna bērni (2009).

Koris Cielaviņa ieguvis 1. pakāpes diplomu Latvijas izglītības iestāžu 5. – 9. klašu koru konkursā Dziesmai būt Vidzemes novadā (2008), dziedājis konkursa laureātu koncertā Rīgā, piedalījies XXIV Vispārējos Dziesmu svētkos (2008), Ogres rajona skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Rībēja zeme, dimdēja debess Jumpravā (2008), Ogres rajona skolu Dziesmu un deju svētkos Ogrē (2009) un Latvijas mūzikas skolu koru konkursā Rīgā (2009).

Koris Cielaviņa regulāri piedalījies arī dzejniekam Auseklim veltītajā Jaunrades dziesmu konkursa bērnu koriem Kas mēs bijām, būsim, esam jauno autoru dziesmu iestudējumā un atskaņošanā Alojā un Latviešu biedrības namā. Šajā konkursā no 2005. līdz 2010. gadam regulāri atzinības rakstus ieguvuši Vinetas Līces kompozīcijas klases audzēkņi: Sanita Elste, Justīne Bondare, Lelde Maija Līce, Inese Strautmane, Sintija Strautmane, Zane Briška, Raitis Viļumovs, bet Gunda Miķelsone ieguvusi gan atzinību, gan 3. prēmiju (2006., 2007.). Laureātu koncertos Latviešu biedrības nama Zelta zālē ir izskanējušas Ineses Strautmanes, Sintijas Strautmanes, Raita Viļumova un vairākkārt – Zanes Briškas un Gundas Miķelsones dziesmas. Raitis Viļumovs un Zane Briška ieguvuši arī Latvijas Komponistu savienības atzinību (2009).

“Lai mazā sirsniņa atvērtos, tai jātuvojas soli pa solītim, un ir nepieciešams ne vien profesionālisms, bet arī milzīga pacietība un dvēseles miers. Jābūt ne vien prasīgam, bet arī labestīgam. Panākumi gūstami tikai tad, ja atrasts šis vidusceļš”, atzinusi Raisa Ševšeļova, kura akordeona spēli pasniegusi jau no 1965. gada, bet akordeona nodaļu vadījusi līdz 2009. gadam.

2009./10. m. g. būtiskas izmaiņas mūzikas skolas darbībā izraisīja smagā ekonomiskā situācija valstī. Tika samazināts mācību stundu skaits, valdības pieņemto lēmumu dēļ no darba aizgāja pedagogi, kuri nozīmīgu mūžu daļu bija veltījuši Ogres mūzikas skolai, viņu vidū arī Raisa Ševšeļova, kompozīcijas klases pedagoģe Vineta Līce, kā arī Adele Baltā – teorijas nodaļas vadītāja, pedagoģe no 1963. gada.

Tomēr priecē fakts, ka skolas labākās tradīcijas pastāv nu jau vairākās paaudzēs. No 1962. līdz 2010. gadam Ogres mūzikas skolu ir absolvējuši 1232 audzēkņi, un daudzi no viņiem ir pazīstami mūziķi, mūzikas skolotāji un citu profesiju pārstāvji. Liels ir audzēkņu skaits, kuru izglītības ceļā nozīmīgs posms bijusi Ogres mūzikas skola. Mūzikas skolā iegūtās zināšanas “neatņems neviena vara, neviens laupītājs; tā ir bagātība, ko nevar novērtēt naudā”, uzsvērusi Gunta Freimane, kura klavierspēli mācījusi no 1961. gada līdz 2010. gada septembrim.

2010./11. m. g. – 50. jubilejas gadā – skolā strādā 32 pedagogi, viņu vidū arī deviņi maģistranti, bet 17 pedagogi ir Ogres mūzikas skolas bijušie audzēkņi. Skolā mācās ap 370 audzēkņu no Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Salaspils novadiem. Nodarbības notiek pirmskolas un sagatavošanas klases audzēkņiem. Skola piedāvā interešu izglītības programmas, lai mūzikas pamatus, dziedāšanu vai kāda instrumenta spēli varētu apgūt ikviens interesents bez vecuma ierobežojuma, jo mūzikas skolas dzīve nav tikai audzēkņu profesionālās darbības pamatu kaldināšana – izglītošana ir darbs, kas nes augļus nākotnē.

“Skolas bijušie audzēkņi, esošie un tie, kuri vēl tikai būs mūsējie, savas dvēselītes ieskandina tā, lai visu turpmāko dzīvi paliktu daudzpusīgās skaņu mākslas bagātināti un, nešaubīgi, ir labākā sabiedrības daļa – spējīgi just, ir gatavi emocijām”, uzskata stīgu instrumentu nodaļas vadītāja Viktorija Ivanova.

Skaista dāvana skolas 50. jubilejā ir gan jaunrades dziesmu konkursa noslēgumā izskanējušās Leldes Maijas Līces, Justīnes Bondares un Gundas Miķelsones dziesmas un Agneses Kalējas ģitāras spēles audzēknes Marijas Luīzes Viškeres iegūtā 2. vieta starptautiskajā klasisko ģitāristu video konkursā Viļņā, gan arī tradicionālie skolas audzēkņu, pedagogu un absolventu koncerti 2010. gada oktobrī, novembrī un pedagoga Modra Krūmiņa un jaunā skolas direktora Artūra Manguļa Ogres mūzikas skolai veltītās dziesmas. Arī daudzveidīgās mūzikas skaņas, ko dzirdam, ienākot skolas plašajos gaiteņos, ir garantija Ogres mūzikas skolas ilgtermiņa nākotnei.

 

 

 

Avots: Informatīvs materiāls, kas izstrādāts uz Ivetas Sproģes maģistra darba
„Pedagoģiskā, mākslinieciskā un zinātniskā darbība Ogres mūzikas skolā no 1960. gada līdz 2009. gadam” bāzes.

Foto no mūzikas skolas arhīva

2001.g. 22.februāris. ASV klaviermūzikas festivāla dalībnieki un viesi.

Goda viesis – ASV vēstnieks Latvijā Džeimss Hovards Holmss

 

1991 - 2000

 

 

 

1991. gada rudens iezīmīgs ar Ogres mūzikas skolas turpmāko darbību jaunās telpās – bijušās komunistiskās partijas rajona komitejas ēkā Brīvības ielā 50, kur no 1988. gada mūzikas skola īrēja dažas telpas.

Pirms ēkas nodošanas mūzikas skolas rīcībā ar laikraksta Ogres Vēstis starpniecību tika asi diskutēts par sarkanās mājas turpmāko izmantojumu. Ar avīzes starpniecību pie rajona un pilsētas vadības un sabiedrības ar lūgumu – atdot ēku Ogres mūzikas skolai, mūzikas skolas vecāku vārdā griezās Lidija Zviedre. Viņas meitas – Regīna un Ilona – daudzkārt bija pārstāvējušas skolu dažādos konkursos, bet 1990. gada pavasarī Baumaņu Kārlim veltītajā kompozīciju konkursā Limbažos bija ieguvušas galvenās godalgas.

Ēkas nodošanu Ogres mūzikas skolas rīcībā atbalstīja ne tikai mūzikas skolas audzēkņu vecāki, bet arī Ogres rajona skolotāji, rajona tautas deputātu padomes kultūras, izglītības un sporta pastāvīgā komisija. Ogres novada kultūrvēsturiskā mantojuma fonda priekšsēdētāja vietniece Vita Rinkeviča aicināja Ogres rajona un pilsētas tautas deputātus pierādīt, ka vara reāli pāriet tautas rokās, parādīt tālredzību un inteliģenci ēkas turpmākā likteņa atrisināšanā.

“Mūzika, dziesmas un bērnu balsis palīdzēs mums ātrāk izkliedēt nelabvēlīgo auru, kas mājoja ap šo ēku un tajā”, norādīja laikraksta Ogres Vēstis korespondente Līga Treznovska.

Kad 29. augustā Ogres rajona Tautas deputātu padomes prezidija ārkārtas sēdē tiek pieņemts lēmums – ēku nodot Ogres pilsētas valdes īpašumā pilsētas valdes, sabiedrisko organizāciju vai mūzikas skolas izvietošanai, ar laikraksta starpniecību mūzikas skolas direktors pedagogu vārdā lūdz Ogres pilsētas un Ogres rajona iedzīvotāju atbalstu. Guntis Pļavnieks uzsver, ka visi Ogres iedzīvotāji nezina, ka mūzikas skolā mācās ap 400 audzēkņu un strādā 70 pedagogu, ka lielākā telpa skolā ir zāle 30 m² platībā, ka nav ne skolotāju istabas, ne telpas, kur uzkavēties vecākiem, ka nodarbības notiek gan direktora kabinetā, gan skolas bibliotēkā un ģērbtuvē, gan pilsētas vidusskolu telpās un zaļajā mājā Ogres upes krastā. Tomēr, strādājot šādos apstākļos, Ogres mūzikas skola ir republikas labāko skolu skaitā. Skolas direktors atzīmē, ka ēkas Brīvības ielā 50 plānojums līdzinās jau 10 gadus topošajam jaunas mūzikas skolas ēkas celtniecības projektam, un izdevīgs ir arī tās ģeogrāfiskais novietojums; mūzikas skola varētu kļūt par Ogres mazo filharmoniju. Mūzikas skolas pedagogi izsaka savu attieksmi arī mītiņā pie kultūras nama un pilsētas valdes ēkas Ogres rajona deputātu sēdes laikā 5. septembrī, un deputāti nolemj ēku nodot lietošanā mūzikas skolai. Savukārt bijusī mūzikas skolas ēka tiek nodota dažādu biedrību un sabiedrisko organizāciju rīcībā.

Ogres mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi uz jaunajām telpām pārceļas septembra beigās, oktobra sākumā. 1991. gada 26. oktobrī (sestdienā) notiek svinīgs skolas atklāšanas pasākums. Skola saņem arī mācītāja svētību, bet skolas zālē notiek audzēkņu, pedagogu un skolas bijušo audzēkņu – Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu koncerts. Apsveicēju plašajā pulkā ir arī citu mūzikas skolu pārstāvji un viesi no Anglijas. Svinīgajā pasākumā skolas kolektīvs pateicas visiem par atbalstu un palīdzību, bet īpaši Ē. Zaķim, G. Vilnītim, L. Sokolovai, L. Treznovskai, K. Liepiņam, J. Feņukam, I. Ignatānam un P. Aulmanim.

1991. gadā darbību uzsāka arī Ogres mākslas skola, tika izveidota Ogres mūzikas skolas filiāle Birzgalē, kurā 1. septembrī mācības uzsāka audzēkņi pūšaminstrumentu un klavieru nodaļās. Pēc diviem gadiem – 1993. gada 1. septembrī – tika izveidota Birzgales mūzikas skola. Par tās direktoru tika iecelts Laimonis Paukšte. 1996. gada 1. septembrī Ogres mūzikas skolas filiāli Jumpravā pārveidoja par Jumpravas mūzikas skolu, un par tās direktoru kļuva Dainis Saliņš. Savukārt Ogres mūzikas skolas stīgu instrumentu nodaļu 1993. gada septembrī papildināja ģitāras klase (ped. Valērijs Cīrulis), bet 1994. gada septembrī – Ogres mūzikas skolas kamerorķestris, kas aktīvu koncertdarbību uzsāka jau 1992./93. m. g. kā audzēkņu un pedagogu stīgu instrumentu orķestris Gunta Pļavnieka vadībā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika likumsakarīgas izmaiņas arī kultūrizglītības sistēmā un mācību programmās. Daudzu nozīmīgu kultūras pasākumu norises pakāpeniski tika pārceltas no Rīgas uz Latvijas novadiem.

Kultūras decentralizācijas procesa rezultātā nozīmīga kļuvusi mūzikas un mākslas skolu loma Latvijas novadu kultūras un sabiedriskajā dzīvē. To apliecina arī Ogres mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi, kuri, gan kā solisti, gan ansambļu, orķestru un koru sastāvos, ik gadu piedalās 40 – 60 koncertos un pasākumos Latvijā un ārpus tās: dievnamos, kultūras namos, bibliotēkās un muzejos, sanatorijās, pansionātos un aprūpes namos, internātskolās un bērnu namos, vidusskolās un bērnudārzos, citās mūzikas skolās u. c.

Ogres un apkārtējo novadu kultūras dzīvē iesaistījušies visu nodaļu pedagogi, bet aktīvākie no viņiem – vijolnieces Viktorija Ivanova un Sandra Štrausa, pūšaminstrumentu spēles pedagogi, dažādu kolektīvu vadītāji – Dimitrijs Grozovs, Maigonis Makars, Dainis Saliņš, klarnetists Rūdolfs Putāns, sitaminstrumentu spēles pedagogs Modris Krūmiņš; pianisti – Irita Rasa, Gunta Trasūne, Sarmīte Reneslāce, Tatjana Januševska, Maija Bogdanova, Natālija Petrova; akordeona spēles pedagogi – Natālija Čuriļina, Daina Laizāne; kordiriģenti – Līga Dziedātāja, Gunita Bičule, Daina Čudare, Marika Austruma, kā arī kordiriģents un skolas kamerorķestra diriģents Guntis Pļavnieks; teorijas nodaļas pedagogi, dažādu koru kolektīvu dziedātāji – Iveta Sproģe, Gunta Goiževska, Vineta Līce, Aina Pētersone, kā arī Tatjana Kiseļova, Ogres sv. Nikolaja Pareizticīgo draudzes kora diriģente.

Jau 1995. gada rudenī, kad Ogres mūzikas skola ar vairākiem koncertiem svinēja 35. jubileju, korespondente Konstance Kripēna secināja, ka “Skolas pedagogi godprātīgi pilda savu grūto un sarežģīto uzdevumu – panākt, lai mākslas vērtības un skaistuma izpratne kļūtu par pusaudžu dzīves nepieciešamību.”

Jubilejas gadā skolā mācījās vairāk nekā 400 audzēkņi, strādāja 58 pedagogi, 18 no viņiem – bijušie audzēkņi un absolventi. Bija veikti kora klases un skolas kamerorķestra ieskaņojumi Latvijas radio. 1994. gadā Latvijas televīzijas rīkotajā maratonā Glābiet bērnus piedalījās pedagoga Daiņa Saliņa vadītais mūzikas skolas absolventu kameransamblis, pedagogu Iritas Rasas un Sandras Štrausas vadītais klavieru trio, kā arī skolas kamerorķestris. Pēc Ogres mūzikas skolas iniciatīvas Madlienā 1994. gadā notika pirmais Ogres rajona mūzikas un mākslas festivāls.

No 1991. līdz 1995. gadam plašus pasākumus sadarbībā ar citu nodaļu pedagogiem rīkoja teorijas nodaļas pedagogi. 1992./93. m. g. mūzikas skolas audzēkņu un pedagogu koncerti ik mēnesi bagātināja Ikšķiles kultūras dzīvi. Ogres mūzikas skolas zālē notika V. A. Mocarta piemiņai veltīts konkurss (1991), Eduarda Grīga 150. dzimšanas dienas atcerei veltīta muzikāla pēcpusdiena (1993), latviešu tautas tradīcijām, Dziesmu svētku 120 gadu atcerei un komponistiem klasiķiem veltīta viktorīna – muzikāla pēcpusdiena (1993), tautas tradīcijās ieturēts Lieldienu pasākums (1995).

Skolas audzēkņi ar labiem rezultātiem piedalījās valsts mēroga konkursos. Kompozīcijā un mūzikas teorijā 1. vietu ieguva Adeles Baltās, Vinetas Līces un Ingrīdas Poļakas audzēkne Inga Sarkane (1992), bet godalgu – Ilze Brūvere (1995). 1. vietu Trešajā radio konkursā jaunāko klašu koru grupā ieguva mūzikas skolas koris Līgas Dziedātājas vadībā (1994). Starptautiskajā jauno vijolnieku konkursā Čehijā 3. pakāpes diplomu saņēma Viktorijas Ivanovas audzēkne Laura Čeče (1995).

Foto no mūzikas skolas arhīva

1995. gada 1. septembrī Ogres mūzikas skola kļuva par metodiskā darba koordinēšanas centru Aizkraukles rajona un Ogres rajona mūzikas skolām (Aizkraukles, Birzgales, Kokneses, Lielvārdes, Madlienas, Pļaviņu, Skrīveru, bet vēlāk – arī Jumpravas). Šādu jaunu darbības spektru tai paredzēja Latvijas Republikas Kultūras ministrijas skolu centra izdotā pavēle.

Pirms četriem gadiem Ogres mūzikas skolas metodiskā darba koordinēšanu no E. Dārziņa mūzikas vidusskolas bija pārņēmusi Rīgas Jāzepa Mediņa mūzikas koledža (tagad Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskola), kas koordinēja darbu 19 mūzikas skolās. Tomēr, kā norādījis Guntis Pļavnieks, realitātē nekāda metodiskā darba vairs nav bijis, tādēļ ticis pieņemts lēmums, ka mūzikas skolu metodisko darbu koordinēs ne tikai valstī darbojošās mūzikas koledžas – Ventspils, Liepājas, Cēsu, Jāzepa Mediņa, Emīla Dārziņa, Rēzeknes, Daugavpils un Jelgavas, bet arī Valmieras mūzikas skola un Ogres mūzikas skola, kuru audzēkņi konkursos 90 mūzikas skolu konkurencē Latvijā allaž bijuši laureātu vidū.

1995./96. m. g. notika pirmie Ogres reģiona mūzikas skolu audzēkņu valsts konkursi: stīgu instrumentu klašu audzēkņiem un pianistiem – Ogrē, pūšaminstrumentu nodaļu audzēkņiem – Lielvārdē, koriem – Aizkrauklē, koklētājiem – Koknesē. Reģiona konkursu uzvarētāji tika izvirzīti dalībai valsts konkursos. Jāatzīmē, ka daudzu valsts konkursu 3. kārtas jeb fināli finansiālu apsvērumu dēļ turpmākajos gados nav notikuši, un reģiona teorijas nodaļu audzēkņiem bijuši tikai divi konkursi – Madlienā (1996) un Ogrē ar nosaukumu Tautasdziesmu pūralāde (1999).

1996./97. m. g. Ogres mūzikas skolā aizsākās vairākas jaunas tradīcijas. Rīgā notika Ogres mūzikas skolas skolotājas, komponistes Vinetas Līces pirmais autorkoncerts, par tradīciju kļuva pedagogu dzīves jubileju atzīmēšana ar koncertiem, ko ar savu solokoncertu aizsāka vijoļspēles skolotāja Viktorija Ivanova. 1997./98. m. g. mūzikas skolas kolektīvi devās pirmajos koncertbraucienos ārpus Latvijas. Ogres sadraudzības pilsētā Hengelo (Nīderlande) uzstājās skolas kamerorķestris Gunta Pļavnieka vadībā, bet Ogres mūzikas skolas vecāko klašu koris diriģentes Līgas Dziedātājas vadībā – Francijā. 1999. gadā tika iedibināta Muzikālo svētdienu tradīcija – katra mēneša pēdējā svētdienā notika audzēkņu un pedagogu koncerts. Bieži viesi šajos koncertos bija E. Dārziņa mūzikas vidusskolas audzēkņi un Mūzikas akadēmijas studenti. Savukārt teorijas nodaļa sāka organizēt regulārus operas un baleta izrāžu apmeklējumus, kā arī turpināja iesaistīt visu nodaļu audzēkņus viktorīnās, projektu darbos un tematiskās mācību ekskursijās.

2000. gadā laikrakstā Izglītība un Kultūra Ogres mūzikas skolas direktors un Latvijas Mūzikas mācību iestāžu vadītāju asociācijas domes pārstāvis Guntis Pļavnieks pauž bažas par mūzikas skolu turpmāko nākotni un atzīst, ka Ogres pilsētas domes atbalsts stimulē radošam darbam: skolā ir bibliotēka, strādā inženieris – elektroniķis, klavierskaņotājs, klavieru un pūšaminstrumentu remontdarbnīcas, skolā mācās 400 audzēkņu, tai skaitā ap 80 audzēkņu – no Ikšķiles. Guntis Pļavnieks uzsver, ka skolas pedagogu kolektīvs ir stabils, radošs un pieredzējis. Tomēr zemā atalgojuma dēļ no darba aizgājuši vairāki pedagogi, tai skaitā fagota spēles pedagogs, un varot aiziet arī citi, ja skolās nevarēs strādāt ar vidējo pedagoģisko izglītību. 40 pedagogiem jau esot augstākā izglītība, bet 6 – vēl mācoties. Pedagogi esot ļoti dažādi: citi godprātīgi dara savu darbu, bet citi – aktīvi gatavo savus audzēkņus dalībai konkursos un festivālos.

Apliecinājums pedagogu darbības raksturojumam ir gan audzēkņu un kolektīvu dalība festivālos Limbažos, Saldū, Bolderājā, Dobelē un citur, gan Līgas Dziedātājas vadītā vecāko klašu kora panākumi: Atzinības raksts Latvijas Kultūras ministrijas mūzikas skolu koru valsts konkursā (1997./98. m. g.), Trīs bronzas medaļu diploms kora mūzikas festivālā Tamperē, Somijā (1999), sudraba medaļa un naudas prēmija par 1. vietu bērnu koru kategorijā VII starptautiskajā koru festivālā Orlando di Lasso Itālijā (2000). 2000. gadā koris pirmo reizi piedalījās Ogres rajona skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos un klajā laida savu pirmo albumu. Savukārt teorijas nodaļas rīkoto projektu nedēļu noslēdza kanonu konkurss un pasākums Iepazīsim mūzikas instrumentus!. 2000. gada aprīlī Ogrē pirmo reizi notika akordeonistu festivāls Labam garastāvoklim, kas turpmāk katru otro gadu pulcēja akordeonistus no visas Latvijas.

Akordeonistu festivāla “Labam garastāvoklim” dalībnieki Ogres Mūzikas skolā

Avots: Informatīvs materiāls, kas izstrādāts uz Ivetas Sproģes maģistra darba
„Pedagoģiskā, mākslinieciskā un zinātniskā darbība Ogres mūzikas skolā no 1960. gada līdz 2009. gadam” bāzes.

Rekvizīti

Maksātājs: Ogres Novada pašvaldība
Adrese: Brīvības 33, Ogre LV-5001


Reģistrācijas Nr. LV 90000024455
 

Valsts kase TRELLV22
Konta Nr. LV25TREL9800890740210

 

Saņēmējs: Ogres Mūzikas skola
Brīvības iela 50, Ogre LV-5001

Mūsu draugi un atbalstītāji

Dežurants: +371 65045374,
Dežurants GSM: +371 28630126

epasts: omuzskola@ogresnovads.lv

Apciemojiet mūs arī

  • Facebook Social Icon

Jānis Porietis © 2018